Blogs | TOP 10 sliktākās lietas sportista uzturā!

Arī sliktākais jebkura cilvēka uzturā. Nereti neizskaidrojamu iemeslu dēļ tiek uzskatīts, ka cilvēkam, kurš nesporto, ir atļauts kas vairāk. Lai gan tieši tiem cilvēkiem mazkustīga dzīvesveida dēļ ir vairāk jādomā par uzturu. Un otrādi – sportistu vidū bieži vien ir uzskats, pārsvarā amatieru, ka var ēst bezmaz jebko un jebkādā daudzumā, jo tāpat sadedzinās un par sliktu nenāks. Elites līmeņa sportisti šādas domas atļaujas retāk, bet atļaujas. Taču sportists cilvēks vien ir un ar tādu pašu organismu. Jā, rezultātu dēļ tas bieži pārcieš pārslodzi un nedomā par veselību. Bet vajadzētu un, ja slodze ir neizbēgama, tad vismaz uzturam vajadzētu būt tādam, kas šo slodzi un organismu atbalsta, nevis papildus bojā.Cilvēkam, kas vienkārši trenējas un reizēm piedalās sacensībās, arī jāizlemj, kādēļ tas tiek darīts, vai tas arī ir veselības dēļ?
Tāpēc šoreiz par 10 vispārzināmām lietām, par kurām aizdomāties pirms to lietošanas.

 10. Ēdienreižu aizvietotāji.
Mēs esam tik steidzīgi, ka nav laika paēst, kur nu vēl paēst veselīgi. Ēdienreižu aizvietotāji tiek reklamēti kā šādu brīžu labākais palīgs. Un pēc piedāvātā makro un mikroelementu sastāva izskatās vērtīgs produkts. Bet tas būtu labs, ja būtu paņemti īsti produkti – dārzeņi, gaļa, olas, augļi, rieksti, sēklas u.c., dehidrēti, saberzti pulverī un safasēti, tad lietoti kopā ar ūdeni pēc vajadzības. Diemžēl tā nenotiek, tie ir pilni ar pārtikas industrijas izgudrojumiem, protams, saldinātājiem un ar īstu ēdienu tiem nav nekāda sakara.
Jā, tie ir aizvietotāji, bet slikti, sāta sajūtu nerosinoši (jo cilvēkam ēdiens ir jāgremo, nevis jādzer) un īstenībā – ļoti neveselīgi.
9. Pārēšanās.
Mēs pārēdamies bieži un regulāri. Īpaši mājās, ciemos vai citur, kur ēdiens ir par brīvu. Bet jāatceras, ka mums ir tāda sāta sajūta. Ja ar šo problēmu saskaries – ēd lēnām! Un gaidi sāta sajūtu, tā parasti nāk ar 20 minūšu novēlošanos un šajās minūtēs var ļoti daudz lieka uzņemt. Regulāra pārēšanās ir lieka slodze organismam un izraisa virkni problēmu

8. Nepietiekams uzturs.
Aksioma – ēdīšu mazāk un notievēšu – diemžēl īsti nestrādā. Jā, ja mēs ēdam par daudz, tad tā ir patiesība, bet nevar mesties no viena grāvja otrā. Mums ir jāēd gluži vienkārši pietiekami savam ķermenim un ikdienas slodzei. Ja mēs ēdam par maz, mēs par maz uzņemam vajadzīgos mikro un makro elementus – vitamīnus, minerālvielas, šķiedrvielas, ogļhidrātus, olbaltumvielas un taukus. Un organisms ir pietiekami gudrs, lai paņemtu sev nepieciešamo izdzīvošanai no citurienes. Nē, smadzenes neatslēgs, bet samazināt to aktivitāti – kāpēc gan nē?

7. Alkohols.
Lai stāsti par briesmīgi dzerošajiem padomju un dažādu zelta paaudžu sportistiem paliek pagātnē, tāpat kā viņi paši. Alkohols un sports nav savienojami! Un, nē, tas nenozīmē, ka kategoriski jāatsakās, tā nedrīkst būt ikdiena (arī katra nogale nē). Piemēram, alkohola izvadīšanai tiek tērēti tik vērtīgie antioksidanti, kuri būti noderīgāki atjaunošanās procesiem.

6. Diēta un uztura plāns.
Uztura pasaulē ir tā, ka tas, kas vienam strādā, citam galīgi nestrādās. Nav tāda universālā visiem derīgā plāna, tāpat kā nav tādas universālas visiem derīgas diētas. Katram ir jāatrod savi produkti, savas pareizās kombinācijas un attiecības caur testēšanu un ieklausīšanos sevī. Neviens cits precīzi to nepateiks, notiekti ne gatavi – visiem piemēroti – plāni un diētas.
Turklāt šādi plāni un diētas lielākoties ir pārāk ierobežojošas, lai tam sekotu ilgtermiņā, īpaši, ja tas ir radīts ne mūsu platuma grādos un ne ar mūsu garšai un platuma grādiem raksturīgiem produktiem.
Un kas notiks, ja aizbrauksi Ziemassvētkos pie radiem uz laukiem? Kā strādās Tavs uztura plāns un, ja kaut ko sajauc, ir jāsāk no sākuma vai jāturpina?

5. Vitamīni u.c. uztura bagātinātāji.
Pirmkārt, multivitamīni, uztura bagātinātāji un piedevas ir mārketings. Ir ok tos lietot, bet tikai tad, ja patiešām esi pārliecināts, ka Tev tas nepieciešams. Nav normāli, ka lietojam multivitamīnus tāpat vien, jo ir pavasaris, rudens vai vienkārši besis. Tas attiecas uz jebkuriem vitamīniem, minerālvielām vai citiem produktiem.
Turklāt, ja tas ir uztura bagātinātājs, tad zini, ka to tirgus ir maz regulēts un Tu 100% nevari uzticēties tam, kas ir rakstīts uz iepakojuma, pierādījumi par to efektivitāti ir diezgan šaubīgi, jo tos atspēko pierādījumi arī par neefektivitāti un pat kaitīgumu. Mūsu organismā nav katram no šiem mikroelementiem sava konkrēta kabatiņa, kurā varam salikt nepieciešamo. Kas notiek, ja kāda viela ir par daudz? Ne visas tik vienkārši izvadās no organisma.
Ieteikums būtu zināt, kādi vitamīni trūkst un lietot konkrētos, turklāt vēlams – medicīniska preparāta formā, nevis parastu bezmaz lielveikalā nopērkamu uztura bagātinātāju.
Piemēram, lielveikalā ir viens no populārākajiem uztura bagātinātājiem – hematogēns, kas īsumā ir vienā batoniņā ietverta krietni vairāk nekā dienas deva cukura ar tik daudz dzelzs, cik vienā normālā karbonādē.
Jāfokusējas ir uz kārtīgu, uzturvielām bagātu uzturu.

4. Milti.
Klasiskie baltie un citu graudu milti. Un visi produkti, kas no tiem taisīti – bulciņas, maize, kūkas, eklēri, beigeļi, makaroni, brokastu pārslas un tā tālāk. Produkts, kuram nav nekādas vērtības – tikai kalorijas. Un garša īstenībā arī nav, garša rodas no pievienotajiem produktiem.
Var salīdzināt ar cukuru (turklāt lielākoties cukurs šiem produktiem ir papildus klāt) – tie gandrīz tāpat un tikpat strauji paaugstina cukura līmeni pēc apēšanas.
Izvēlies labus pilngraudu miltus (reti atrodami, pārsvarā mārketings) vai riekstu miltus, piemēram,  mandeļu vai kokosriekstu.

 3. Enerģijas dzērieni, geli.
Tie ir pilni ar cukuru vai mākslīgajiem saldinātajiem vai abiem. Īpaši slodzes laikā tie ir nevēlami, jo to sastāvā pārsvarā ir arī kofeīns, kas nepalīdz saglabāt šķidrumu organismā un viena no svarīgākajām lietām sportiskajā sniegumā ir pietiekams šķidruma daudzums. Kaut neliela dehidrācija izteikti samazina sportisko sniegumu.
Geliem ir līdzīgi – ir jāpēta sastāvs, jātestē un jāzina, kad tos lietot. Dehidrācija, vēdergraizes vai cita problēma var vienkārši likt izstāties distancē vai beigt treniņu tualetē.

2. Cukurs.
Cukurs ir cukurs arī atlētiem, tāpat kā jebkuram cilvēkam tas nav vēlams lielos apjomos. Īpaši pievienotais. Ar dabisko nav problēmas, ja tas tiešām ir dabisks. Cukurs māk labi slēpties un mānīties. Dabiska dehidrēta augļu sula jeb vienā vārdā – fruktoze, agaves nektārs – tīra fruktoze, kļavu lapu sīrups – cukurs, medus – cukurs. Sauc kā gribi, kaut par Māti Terēzi – cukurs ir cukurs un nav tādu labāku vai sliktāku. Izņemot, ja tas atrodas veselos produktos – augļos, ogās. Protams, atlēti ir sabaidīti ar cukuru pārāk daudz, lai gan vienīgie, kam būtu jābaidās, ir fitnesa skatuves mākslinieki, īsi pirms jānonāk uz skatuves jeb “žāvēšanās” periodā. Ar cukuru un ogļhidrātiem ir jānodibina gudras attiecības, intensīva treniņa laikā un pēc treniņa tas pareizā formā un devās ir pat ļoti noderīgs. Tāpēc no tagad tik populārajiem bez ogļhidrātu, bezkaloriju un bezcukura produktiem normālam sportiskam cilvēkam nav jābaidās, turklāt tie ierauj jau citā grāvī.

 1. Saldinātāji.
Tik neprātīgi bīstoties no ogļhidrātiem, cukura un kalorijām tiek iebraukts citā grāvī, jo saldu taču gribas. Tiek patērēti produkti, kas ir pilni ar mākslīgajiem saldinātājiem – ar sukralozi un acesulfāmu (K) priekšgalā, bet ne vienīgajiem.
Pirms, pēc un treniņa laikā pareizā daudzumā un pareizi lietoti ogļhidrāti ir noderīgi gan enerģijai, gan muskuļu sintēzei. Tad cukurs pat noder.
Šādu produktu lietošanai nav pamata – kā jau augstāk minēts – tam var būt pamats tikai cilvēkiem, kuri fitnesu un uzturu izmanto pilnīgi citiem mērķiem – estētikai, nevis spēkam, veselībai un performancei. Pārējie tikai un vienīgi iegūs no kāda augļa, sulas vai viegli saldināta dzēriena bez dīvainām piedevām. Un vēl olbaltumvielas klāt  un ir ideālais kokteilis.
Turklāt – nav jau tā, ka šie saldinātāji ir vienkārši nevajadzīgi, tie aizvien vairāk tiek saistīti ar lielu postu mūsu ķermenim, sākot jau ar labo gremošanas trakta baktēriju iznīcināšanu, beidzot ar ķermeņa mānīšanu kad tas no salduma gaida kalorijas un nepareizu insulīna hormona strādāšanu.
Un, lai cik paradoksāli nebūtu, šo saldinātāju lietošanu saista ar svara pieaugšanu, lai gan reklamēts tiek pretējais efekts.
Protams var jau teikt – es visu šo lietoju – un paskat esmu tik un tik augsta līmeņa sportists. Kamēr neesi pasaules elite un neesi tur sabijis daudz gadus, diemžēl jāsaka – esi tādā līmenī kādā esi un savu potenciālu esi atstājis savā vēderā! Skarbi, bet tāda ir realitāte.
Ir jāsaprot – nav tāda vecuma vai līmeņa, kur kaut kam atmest ar roku. Jebkurā brīdī, pat stāvot ar vienu kāju zārkā, kaut ko vēl mainīt, īpaši uzturā. Jābeidz ņuņņāt un jāsaprot , ka atkarības ir atkarības, arī no ēdiena, īpaši cukura, un citiem rūpnieciski pārstrādātiem produktiem un ar tām ir jācīnās. Kaut lēnām, soli pa solim, bet pareizi, nevis ar kaut kādiem jaunizgudrojumiem, aizstājējiem un mānekļiem.

Share on Facebook0Tweet about this on Twitter0Share on Google+0Email this to someone